galda spēļu vakaram
Janvāris 29, 2012
.
Janvāris 29, 2012
“nevajag izdomāt mākslīgus pareizos brīžus.”
.
Janvāris 28, 2012
biju vakar merķeļa ielas kolhozā. bija interesanti. šis nāk no rīta pleilistes. kaut kas ļoti patīkams, salīdzinot ar to, kas visu gulēšanas laiku urba un grāva manas smadzenes (ļoti skaļš un elektronizēts dubsteps ar bīt-boksa un uzkāršanās elementiem)
.
Janvāris 25, 2012
.
Janvāris 25, 2012
parastie bibliotēkas svītrojumi
Janvāris 23, 2012
Šķirstu to filosofijas grāmatu un skatos. zem man derīgajām rindiņām ir padzēsts zīmulis. kāds tajā 1996. gadā, kad pēdējo reizi pastāvīgi ņemta šī grāmata rokās, ir pasvītrojis visu to, kas man nepieciešams. nez, ko tas cilvēks gribēja ar to informāciju izdarīt. kur viņš ir tagad? tik jocīgi, ka jau agrāk kāds ir gājis pa manu ceļu. vai arī es eju svešu ceļu tagad.
briwas dienas
Janvāris 20, 2012
mja, biju piektdien pagājušo pie draudziņiem
tālāk man galvā jau ir “Party Pooper” cepure, kas noteikti sekmēja arī neviena nevēlēšanos mani ar biedriem bildēt, tādēļ kamera tika pārtverta visdrošākajās ķetnās.
kamera tiek pārtverta un šādu situāciju nespēju atmiņā rekonstruēt
priecīgas brīvdienas, drauki!
p r ā t s un v ē t r a
Janvāris 15, 2012
viena no p r ā t a v ē t r a s man pāri visdarošākā dziesma. pārlieku daudz pašlaik eksistējošu patiesību, kas liek apjaust realitāti. boo ya, kristiān!
“sākums vienmēr grūts, pats sākums ir tevī. svarīgi ir būt un nepazust sevī.
jo es gribu būt starp jums. tas nešķiet man noziegums.”
“decembrī sāk salt, bet man salst jau šodien. kas gan notiks rīt, ja nesāksim domāt?”
skaisti arī
Janvāris 13, 2012
skaisti
Janvāris 12, 2012
L O L
Janvāris 11, 2012

naduks
Janvāris 11, 2012
dets vat si sed
Janvāris 10, 2012
“tas labi, jo sis ir tads.. noderigs. un ja saproti un lauj vinam pieskarties pie ieksienes tavas, tad tas tiesam var palikt ar tevi un darboties ar savu magiju”
T H A T ‘ S W H A T S H E S A I D !!!
runa gan ir par aforismu nevis.. nu ja.
,
Janvāris 9, 2012
tā nav mana āda, kurā atrodos. čista nav.
man ir prieks, ka man dzīvē neviens pāri nedara.
tikai man laikam, sajūtot pāri darīšanas trūkumu, gribas to pašai darīt.
un to es arī daru.
darīt.
fjūčr
Janvāris 6, 2012
“[...] viss izdosies. arii tas, kam nav jaaizdodaas. bet lauj visam notikt. katra siika drupacina kopaa saliek maiziiti!”
go maizīte
puikām prieki
Janvāris 5, 2012
kad man palika 18, uzaicināju vietējos zeļļus uz prazņiku, lai būtu kas iebombī tusu. tad nu re
nakts sēdējiens pielijušā mašīnā
Janvāris 5, 2012
just vēlās patiesības
Janvāris 4, 2012
-pietrūkst laikam nedaudz dzīvē tāpatiesuma man vienmēr yep. ļoti bieži liekas ka aiz jebkuras teiktas vai darītas lietas stāv kaut kas, nu, nuu, nezinu īsto vārdu, laikam liekulīgs [...].
- [...] es nekad to nesajūtu, ja arī tā ir. man vienmēr šķiet, ka viss notiek godīgi. no mākoņzeltmaliņas skatoties, tev ir noveicies, ka atkod visus šais lietās. bet patiesuma nekad nav gana. atklātības arī nē. kā vispār ir gana? tikai aitu gana. žēl.
h pp n y
Janvāris 3, 2012
purr purr purr
Janvāris 3, 2012
parasti, kad naktīs atgriežos no kāda pārķija, iešana gulēt šķiet nenormāli grēcīga doma, un gribas to laiku izmantot maksimāli produktīvi (jā, tāpēc es parasti spēlēju sims).
šī vakara enerģija tika izmantota šādi: es iegūgloju par visām tām lietām, par kurām man nekad nebija pilnīgas informācijas prātā, bet vienmēr vēlējos tādu iegūt. nu, ķipa zinu, kas tas ir un tā, bet ja būtu jāpastāsta – ne vella.
J o l e n e – (jo ļoti daudz grupām ir šāds dziesmu nosaukums) izrādās, ka oriģinālizpildītājai Dollijai Pārtonei šis tēls radies, ar vīru atrodoties bankā, jo konsultante sākusi ar vīru flirtēt, uz ko viņš ir atbildējis. Vārdu viņa iedvesmojās no kādas fanes, kurai esot bijušas dzidri zilas acis un sarkani mati: ”I said, what is your name? And she said, Jolene. And I said, well, Jolene, Jolene, Jolene. I said, that is pretty, I said, that sounds like a song. I’m going to write a song about that.”
M e l n a i s c a u r u m s - tā ir laika telpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu. No melnā cauruma nevar izkļūt nedz matērija, nedz informācija.
L o d v e i d a z i b e n s - par šito visu zināju, žēl.
“V o l v o” - tā arī neuzzināju, kāpēc tā logo/zīmītē (tai apkārt) ietverts tas vīriešu simbols (aplis sun bultiņa)
un ar to arī mans ceļojums beidzās, jo vairs neatceros neko, ko vienmēr esmu gribējusi zināt.











