ticējums

liekot šķīvītī kāpostus, “netīšām” ieliku arī tajos iemaisītu lauru lapu, jo, kā vēsta ticējums: “ja ēdienā atrod lauru lapu – būs vēstule!”. nu tad..

gaidu jau dienu trešo.

ANILS

Somijā (vai arī Zviedrijā) kundzīte ar vienu šāvienu nošāvusi alni + 70 gadīgu slēpotāju. tāda dzīves ironija – opim jau 70, aizvada savus pēdējos dzīves gadus pilnīgā čilā slēpojot pa piesniegušajiem mežiem, un viņš paņem, un mirst no šāviena.

sievietes šāviena.

viņš bija aiz aļņa.

 

 

TĀ MĒS DZĪVOJAM 2

 

jā, mums tiešām nav ko darīt.

4F

man patika ši izvilkums no manas šīsvasaras dzīves.

-domāju, ka man pretī ar ričuku brauc sanda, un jau it kā māju, bet tai pat momentā saprotu, ka tā ir sveša meitene, tāpēc nemanāmi ieslidinu roku matos, kā filmās.

un man tā ir gadījies tik nenormāli daudz reizes.

3F

no neveiklā gadījuma autobusa, pa šosejas malu eju mājās. ir jau krēsla, mūzika izlādējusies, mašīnas brauc. baigi garlaicīgi un gribu kaut kā aizpildīt laiku. visu dienu bija pielipusi dziesma, un, protams, atrodoties tiešām pilsētas nomalē, sāku uz šosejas dziedāt. sākumā tā pieklusināti, bet pārliecinoties, ka neviens neiet tuvumā, es turpinu aizvien skaļāk. tā nu, jau gandrīz pienākušas mājas, dziesma arī beidzas, griežos tuliņ, tuliņ savā ceļā, līdz man no muguras iznirst kāda balss, un saka: “nu, labi padziedāji? ;D” izrādās, puisis gāja man kādus dažus metrus no muguras jau labu laiciņu. ja vēl ar to nepietiek, tad fakts kā tāds, ka es dziedāju Umbrella…

2F

ar nadīni braucam mājās ar autiņu. pienāk mana pietura, protams, ārā auksts – tehnika niķojas. es stāvu pie durvīm lai izkāptu, bet durvis paverās tikai ļoti mazu šķirbiņu, nu es caur viņu varētu izlīst knapi, knapi. nu, katrā gadījumā, necivēcīgi mazs durvju pavēriens. un es domāju, vai man tagad jākāpj ārā? jo šoferis kko kruķī tās durvis no šofera vietas ar saviem kloķiem un saka man “pagadi.. nu kāp!”. es, protams, klausu uz vārda un cenšos tur izlīst caur spruagu, visi pasažieri skatās, bet ko tad es, es jau tikai gribu mājās. tad šoferis atkal kliedz: “nu kāp!!!”, un es tiešām cenšos no visas sirds, lai man izdodas un lai es nekavēju autiņa braukumu un laiku. es saprotu, ka man neizdosies un  izlienu atpakaļ normālā stāvoklī, un skatos uz šoferi, jo es sapratu, ka es tur neizlīdīšu. izrādījās, viņš visu laiku kliedza nevis “pagaidi, nu kāp!!!”, bet “pagaidi, nekāp!!!”.

1F

krievu valodā es aizmigu. pamodos no tā, ka mani baksta kāds mugurā ar pildspalvu un uztrauktā čukstā kliedz: “krišs, nu krišs!”. es paceļu acis, un skolotāja ir man blakus un dzied šūpuļdziesmu. krieviski.